Ackustību desensibilizācijas metode tika atklāta pavisam nejauši, kad ievēroja, ka atkārtotas acu kustības nomierinoši iedarbojas uz mums.
1987. gadā psiholoģe-psihoterapeite Frensina Šapiro kādā reizē pastaigājoties pa parku, pamanīja, ka viņu satraucošās domas pēkšņi ir pazudušas. Turklāt, viņa piefiksēja, ka, ja atkal atsauc prātā satraucošās domas, tās vairs neiedarbojas tik negatīvi un nešķiet vairs tik nomācošas kā agrāk. Viņa ievēroja, ka laikā, kad parādījās satraucošās domas, viņas acis spontāni sāka kustēties pa labi - pa kreisi, pa labi - pa kreisi. Viņa sāka tīši kustināt acis, koncentrējoties uz dažādām nepatīkamām situācijām un atmiņām un atklāja, ka negatīvo emociju intensitāte manāmi mazinājās.
Frensina palūdza savus draugus, kolēģus un savu semināru dalībniekus veikt to pašu vingrinājumu. Rezultāti izrādījās satriecoši: trauksme mazinājās un cilvēki spēja mierīgāk (un reālistiskāk) uztvert to, kas viņus pirms tam ļoti satrauca.
Tādā veidā nejauši tika atklāta jauna psihoterapijas metode. Turpmāko 20 gadu laikā Frensina Šapiro un viņas kolēģi apmācīja ar EMDR metodi vairāk kā 25 000 psihoterapeitus no visas pasaules. Patlaban Frensina strādā Smadzeņu Pētījumu Institūtā Palo Alto (ASV). 2002. gadā viņai piešķīra Zigmunda Freida prēmiju – tā ir pati nozīmīgākā balva psihoterapijas jomā.